trešdiena, 2011. gada 14. septembris

Stāsts

Kādā ļoti skaistā dienā-jūlijā, divas draudzenes gāja no veikala uz māju pusi, tad pabrauca garām kāda zināma persona, tā persona pabraucot garām ieslēdza ''avarigalkas'', tādā veitā viņš meitenēm pievērsa uzmanību, bet dēļ    kautkādām gaismām sākās murgs. 
Vienai no meitenēm, kuras vārds ir Dana, tas mazliet aizkustināja sirdi. Es pat nemācēšu to paskaidrot, bet viņa pamazām viņā iemīlējās. 
Sākums bija ļoti labs, Dana un Marta (otra meitene) sāka ar Mārtiņu (tā persona) un viņa draugiem ''tusēt'' viss no sākuma bija vienkārši ideāli, mēs runājāmies, vakari bija jautri, bet tad kādu vakaru mēs viņus pasaucām pie Danas, ar to dienu sākas, bet ne tas trakākais. Viņi atnāca kautkur ap 22:00 vakarā, atnāca, visi jau mazliet ''svinēja'' bija piecas meitenes un tikai trīs vīrieši, viņi atnāca, viņi gribāja iedzert kautko stiprāku, viņi sazvanīja pāris cilvēkus un sarunāja ļoti stipru alkoholisko dzērienu - šņabi. Iedami pēc šņabja Dana ar Mārtiņu sāka pamazām, pat īsti nevaru atrast īstos vārdus, viņi sāka atrast kopīgu valodu. Mārtiņš palika pie Danas pa nakti, viss bija brīnišķīgi. Nakts viņiem pagāja jautri. Agri no rīta viņi piecēlās, Mārtiņš aizgāja uz mājām, atnāca Danas mamma no darba. Dana bija ļoti priecīga par visu notikušo, tad Mārtiņs vienu dienu Danu un Martu paaicināja pie sevis, viss bija ļoti labi, Mārtiņš ar Danu čubinājās gultā, Marta pa to laiku dzēra alu un skatījās kautkādu filmu. 
Kādu dienu Danas mammai atkal vajadzēja iet uz darbu, nakts maiņā, Danai nepatīk palikt vienai, tāpēz Dana piedāvāja Mārtiņam palikt pie viņa pa nakti, bet Mārtiņš atteica un pateica lai viņa nāk pie viņa, uz viņa mājām. Tā nu laiks gāja, bet Mārtiņš nezvanīja, Dana sāka uztraukties, ka Mārtiņš viņu ir apmāniji, bet tad pēkšņi bija zvans:"Nu tu nāksi pie manis vai nē?", beidzot viņa sagaidīja ilgi gaidīto zvanu. Naks atkal pagāja ļoti jautri. Viss bija satriecoši, Mārtiņš pat Danu no rīta aizveda uz skolu. Dana bija tik ļoti priecīga. Tad kādu dienu viņa no skolas brauca nevis uz mājām, bet pie draudzenes, ļoti tālu, bet makā viņai vairs nebija naudas lai tiktu atpakaļ uz mājām, tad viņa zvanīja Mārtiņam, lai viņš atbrauc viņai pakaļ, viņš neatteica. Tā nu viss bija labi. Bija vēl pāris dienas kad Mārtiņš ar draugiem Danu un Martu sauca pie viņiem ''patusēt''. Bet vēlāk sākas murgs.
Viens no Mārtiņa draugiem sākā stāstīt ko jūt Mārtiņš.

otrdiena, 2011. gada 13. septembris


ak jezuz….esu slima:(
čo darīt?baigi garlaicīgi mājās sēdēt,darīt nav ko,kkāds boorings:(
varbūt tikai 1dien uz skolu:( ko es līdz 1dienai darīšu;( ak šausmas;(;(;(;(